Uzcenojuma noteikšana

publicēts ifinanses.lv 1.7.2016

Šķiet, pat skolēni zina pieprasījuma likumu – ja pārējie apstākļi ir nemainīgi, tad cenas paaugstināšana rada pieprasījuma samazināšanos un otrādi. Ja nebūtu “pārējo apstākļu”, tad uzcenojums būtu piedāvājuma optimizācija un visas cenas tiktu noteiktas biržās vai pārrunu ceļā. Tomēr “pārējie apstākļi” pastāv.

Uzcenojuma noteikšana noteikti nav saistīta ar kādu “procentu” pie pašizmaksas, ko regulē atkarībā no uzņēmēju vēlmes ietekmēt pircēju pieprasījumu un saņemt mazu, bet ilgtermiņa peļņu vai “nosmelt krējumu” uzreiz. Lai gan šāda prakse ir bieža, tā ignorē tirgus iespējas un riskus, kā arī katra uzņēmuma stiprās un vājās puses. Uzcenojums nav arī maksa par ieguldīto kapitālu, kas ekonomikas izpratnē ir viena no regulārajām pašizmaksas pozīcijām un tiek noteikta pēc tirgus principa. Taisnīgo uzcenojumu veido ekonomiskā rente un maksa par pielāgošanos pircēju vajadzībām. Uzcenojuma noteikšana noteikti nav saistīta ar kādu “procentu” pie pašizmaksas, ko regulē atkarībā no uzņēmēju vēlmes ietekmēt pircēju pieprasījumu un saņemt mazu, bet ilgtermiņa peļņu vai “nosmelt krējumu” uzreiz. Lai gan šāda prakse ir bieža, tā ignorē tirgus iespējas un riskus, kā arī katra uzņēmuma stiprās un vājās puses. Uzcenojums nav arī maksa par ieguldīto kapitālu, kas ekonomikas izpratnē ir viena no regulārajām pašizmaksas pozīcijām un tiek noteikta pēc tirgus principa. Taisnīgo uzcenojumu veido ekonomiskā rente un maksa par pielāgošanos pircēju vajadzībām.